Lv | Ru

Patiesība, Dievs, Mīlestība ir jūsos

2009. gada 3. janvārī


ES ESMU Jēzus, atnācis pie jums, lai dotu pamācības.
Es atnācu šajā dienā, lai izkliedētu dažus jūsu uzskatus un pārliecības par mani un to Mācību, ko es atnesu pasaulei pirms 2000 gadiem.
Pēc kosmiskajiem mērogiem ir pagājis neilgs laiks, kopš es devu šo savu Mācību. Taču tie izkropļojumi, ko ieviesa daudzi cilvēki, tik ļoti sagrozīja sākotnējo saturu, ka es pats dažkārt ar grūtībām nojaušu to frāžu jēgu, kas ir palikušas uzrakstītas evaņģēlija grāmatās.
Mans vēstījums bija daudz plašāks par to traktējumu, ko spēja apgūt un pierakstīt mani skolnieki. Nākamie tekstu uzlabotāji ieviesa arvien vairāk un vairāk izkropļojumu. Daudzi no viņiem patiesi domāja, kā labāk pasniegt saturu, pēc savas saprašanas, protams. Citu koncepcijās daudzas manis dotās Mācības tēzes vispār neietilpa, un tās tika klusi izņemtas. Tāpēc tikai trīssimt gadus pēc manas aiziešanas no fiziskā plāna jūs saņēmāt Mācību, kas tikai attāli atgādina patieso Mācību, ko es devu. Salīdzinājumam var minēt piemēru ar sveci un sauli. Tādā proporcijā tagadējā kristietībā ir palikusi manis dotās Mācības būtība.
Taču pamats bija ielikts. Caur mani dotā Dievišķā iespēja veicināja to, ka Mācība izrādījās tik dzīvotspējīga, ka ļoti daudzas meklējošas sirdis daudzus gadsimtus atrada šajā Mācībā sev mierinājumu. Mācības svētība nāca ne tik daudz caur pašiem Evaņģēlija tekstiem, cik caur tiem priekšmetiem un tēliem, ko mēs piesātinājām ar savu klātbūtni. Tad atdzīvojās mans tēls uz ikonas un Dievmātes tēls.
Caur mūsu attēliem daudzi meklējoši cilvēki varēja nepastarpināti pievienoties mūsu klātbūtnei un tieši smelties Dievišķo svētību, izmantojot mūsu tēlu kā pārvadītāju fiziskajā plānā.
Tie svētie vīri, kas aizgāja meklēt Dievu vientuļnieku mītnēs, atrada viņu savas sirds klusumā. Un svētība, Dievišķo atklājumu nemainīgā pavadone, viņus apmeklēja vistumšākajos ziemas vakaros un naktīs.
Viņu apziņas rītausma ļāva daudzus gadsimtus saglabāt mūsu Mācības pamatus cilvēku prātos. Šie pamati tika nodoti tieši no svēto vīru sirdīm to cilvēku sirdīs, kas atnāca pie viņiem, meklēdami mieru dvēselei.
Daudzi pasaulē izjuta sirdī ilgas. Arī tagad daudzi ilgojas pēc īstas Ticības. Ļoti daudziem ir vajadzīga palīdzība.
Mēs izmantojam jebkuru fokusu fiziskajā plānā, lai parādītu savu klātbūtni un dotu mieru tām sirdīm, kas ir tik satriektas un tik ļoti izjūt savu atstumtību un lielo nabadzību, trūkstot īstai Ticībai, ka viņiem paveras Dievišķa iespēja Dievmātes smaidā, sveču sprakšķēšanā baznīcā.
Kad mēs varam, mēs dodam izslāpušajiem maksimumu no tā, kas iespējams. Mūs nemulsina ne Mācības izkropļojumi, ne baznīcas rituāli. Caur to visu mēs varam pasniegt palīdzīgu roku tām sirdīm, kam ir vajadzīga mūsu palīdzība.
Daudzi cilvēki nāk uz baznīcu. Un mēs dodam viņiem mieru. Citi cilvēki meklē savu ceļu, iedami garām baznīcai, un mēs dodam viņiem.
Nav svarīgi, kuru ceļu cilvēki iet. Svarīgi ir, kādas ir viņu sirds īpašības un viņu Ticības pakāpe. Viņi atradīs mūs pat tuksnesī.
Vissliktāk ir, kad cilvēki zaudē ticību un sāk izmantot citu cilvēku Dievišķo tiekšanos, lai iegūtu kaut ko sev vai sasniegtu personiskus mērķus.
Kad es atnācu, es runāju tieši par to. Es runāju par rakstu mācītāju un farizeju liekulību, kuri aiz tīkama izskata un no rakstiem ņemtiem sarežģītiem vārdiem padara savas tumšās lietas un vakaros berzē rokas priekā, ka izdevies dabūt kārtējo žūksni no nevainīgajām avīm.
Es un visi Dieva sūtņi visos laikos ir protestējuši pret liekulību. Dievišķā Patiesība ir vienkārša. Dievišķā Mīlestība ir pieejama visiem. Viss ir virspusē, un, lai saņemtu Dievišķo Gudrību, nevajag maksāt naudu par to. Dievs visiem visu dod par velti.
Jums tikai vajag atrast šauro taciņu, kas ved jūs uz Dievišķo virsotni, starp tūkstošiem ceļu un maģistrāļu, kas noved strupceļā.
Jums vajag saprast, ka īstajai Ticībai nav nekā kopēja ar rituāliem un ceremonijām. Īstā Ticība ir jūsu sirdīs. Dievs mīt jūsu sirdīs. Tiem cilvēkiem, kas ir iepazinuši īsto Dievu, kas mīt sirdī, nav nekādas atšķirības, kurā svētnīcā ieiet, lai lūgtos.
Nav svarīgi: vai jūs ieejat budistu pagodā, kristiešu baznīcā, sinagogā, mošejā vai lūgšanu namā. Ja jūs ejat tur pie Dieva, jūs viņu atradīsiet visur.
Bet, ja jūs ejat ar tukšu sirdi, tad jūs neatradīsiet Dievu nekur.
Mehāniska rituālu un lūgšanu atkārtošana, bez patiesīguma un iekšējas Ticības jums labumu nenesīs. Jūs varat lūgties tūkstoš gadus, bet, ja vienlaikus jūs vēlēsiet tuvākajam ļaunu, tad jūsu lūgšanai un jūsu pūlēm ir graša vērtība.
Nekāda Ticība nevar attaisnot tos noziegumus, ko jūs izdarāt Dieva vārdā.
Es lūdzu jūs uzmanīgi ieklausīties manos šīsdienas vārdos. Es jūtu līdzi tiem cilvēkiem, kas meklē Dievu, bet nevar viņu atrast. Cik daudz ir to, kas izmanto viņu patieso tiekšanos, lai gūtu personisku labumu.
Visa ticības problēmas sakne ir jūsu sirdīs. Jūs varat atrast absolūti pareizus un uzticamus Dieva kalpus jebkurā pasaules reliģijā. Un turpat jūs varat atrast tos, kas izlikdamies, ka kalpo Dievam, kalpo savam ego, velnam, kurš ir pārņēmis viņu sirdis.
Es atnācu, lai atgādinātu jums, ka Patiesība, Dievs, Mīlestība nav ārpus jums. Tie ir jūsos. Mēs palīdzēsim jums atklāt šīs bagātības jūsu sirdīs. Lūdziet mums palīdzību. Vērsieties pie mums ar aicinājumiem un lūgšanām. Patiess aicinājums spēj sasniegt jebkuru Skolotāju, un mēs nevaram jums neatbildēt, jo atbildēt uz aicinājumu ir mūsu svēts pienākums.

ES ESMU Jēzus.

Piesakieties jaunumiem!

Lūdzu, ievadiet savu e-pasta adresi: