Ar Dievu viss ir iespējams

Vēstules: Palīdzības roka. Dalīšanās ar garīgo pieredzi

01.05.2020

Informācija atjaunota 3.06.2020.

Mūsu cilvēku iesūtītie stāsti latviešu valodā. Visi video pieejami šeit.

Akcijā “Palīdzības roka. Dalīšanās ar garīgo pieredzi” savas VĒSTULES no Latvijas iesūtījuši: Veronika, Līga H., Nelda, Jolanta, Biruta, Tamāra, Diāna, Maikls, Indra, Iluta, Gunita, Sandija, Līga B., Inta S., Andra.  Savus video iesūtījuši: Veronika (pirmais, otrais video), Anita, Līga H., Diāna, Maikls, Dagnija, Kitija

Pateicamies visiem! Arī pēc akcijas beigām laipni aicinām ikvienu dalīties. Dalīties ar savu stāstu, īpašiem notikumiem, apgūtām Mācībām. Kā Mācība un Skolotāji darbojas jūsu dzīvē. Sūtiet uz info@gvbiedriba.lv!

Veronika, projektam “Palīdzīga roka”

Atceroties savu agrāko gadu pieredzi, varu apliecināt, ka mums katram dzīvē visnepieciešamākā ir palīdzīga roka.  Vecāki, skolotāji, draugi, domubiedri, cilvēki, kuriem uzticējos, palīdz, bet pienāk laiks, kad ar to nepietiek. Nokļūsti citos, neizskaidrojamos stāvokļos, kuri nav izprotami un nav iespējams tos izskaidrot kā parasti.

Bija nepieciešama jauna izpratne, jauni spēki un zināšanas. Sākās izpratnes un risinājumu meklējumi ikdienā, kas nebija pieņemama. Bija vajadzīga Palīdzīga roka ārpus esošajām iespējām. Sākās interesants laiks.

Mācībā “Gudrības Grāmata” paskaidrots – kad skolnieks ir gatavs, atnāk Skolotājs.

Par manu Skolotāju kļuva tieši Šī grāmata. Ar savu enerģiju Tā atklāja manī ar mani notiekošā izpratni un visa esošā saistību manā dzīvē.

Kā vēlāk sapratu, tad šodien šīs slepenās zināšanas tiek dotas ikdienas pielietošanā. Kā Dieva Dāvana, kā glābiņš šajā sarežģītajā laikā, kad ievērojami pazeminājusies cilvēku apziņa.  Mācību Vēstījumu formā deva Lielā Baltā Brālība. Patieso dzīves likumu izzināšana sākās no jauna.

Svētais Erceņģelis Mihaēls 2007. gada 5. janvāra Vēstījumā skaidro:

“Jūsu stāvokli nosaka tas, cik jūs spējat laist cauri Dievišķo enerģiju. Kad jums nepietiek Dievišķās enerģijas, jūs izjūtat dažādus negatīvus stāvokļus, arī bailes.”

Bailes izrādījās mūsu laikmeta sodība. Visur trūkst Dievišķās mīlestības.

Ticība un mīlestība to daudzajās izpratnēs ir izkropļota. Kā sajust Dievišķās mīlestības enerģiju, kā šo gudrību (viedumu) iedzīvināt sevī un izpaust dzīvē, atradu “Gudrības Grāmatā”.Lasot katru dienu pa vienam Vēstījumam, man bija dota iespēja pieņemt savu dzīvi un visu notiekošo ar mani kā vienotu veselumu, tas viss kļuva mans un pamazām saprotams.

Nācās pārvērtēt savu pieredzi un pakļauties jebkurām Dievišķo būtņu prasībām. Tika dotas dzīves iemaņas izejai no grūtam situācijām, nelaimēm un sabrukumiem, un tikt galā ar savu ego. Kļuva saprotami labā un ļaunā kritēriji, spēja atšķirt vienu no otra, un radās izpratne par to savstarpējo mijiedarbību.

Man tika dota iespēja apzināties savu dzīves uzdevumu, novērtēt visu notiekošo un to, ar kādu motivāciju es dzīvoju un darbojos. Man no pasauļu telpas nāca palīgspēki, tie ir Skolotāji, Valdoņi, kuri Mācībā dod formulas, lūgšanas un grūtos dzīves brīžos reāli pasniedz savu Palīdzīgo Roku.

Nācās paskatīties uz sevi no malas un saprast savu apziņas līmeni, vai man ir tiesības uz šo lielo palīdzību, tā pamazām guvu lielāku skaidrību un izpratni.

Man tā ir nenovērtējama palīdzība. Zinot par Dievišķo palīdzību, man nav bailes dzīvot, tāpēc, ka viss, kas notiek, eksistē tikai manā apziņā, tā arī ir sevis pilnveidošana Dievā. Tas ir tikai sākums, bet ir atrasts ceļš.

Es nejūtos viena, man nav skumju, es nepazīstu garlaicību, un Palīdzīga Roka būs vienmēr tad, ja būšu to nopelnījusi nevis ar vārdiem, bet ar saviem darbiem.

Pateicos Sūtnei par Vēstījumu pieņemšanu, par varonību izturēt visas  grūtības, kas saistītas ar cilvēku tumsonību. Jūs mācāt mūs ar savu piemēru. Jūsu atdeve Valdoņu darbam ir absolūta. To zina visi.

Pateicībā un mīlestībā visiem, kurus iepazinu šajā projektā,

Veronika

Līga Bagrova

2012./2013.gadu mijā viss manī izmainījās. Es vienkārši nolēmu kļūt mierīga. Darbā nestrīdēties ar priekšnieci, mājās ar vīru un dēliem. Centos nedusmoties ne uz vienu. Līdz Mācības atrašanai vēl bija gandrīz gads. Visu laiku mani virzīja doma, jāpiezvana draudzenei Mundrai, viņa man pateiks kaut ko svarīgu!  Bet kā lai to izskaidro, kā lai tā zvana…? 2013.gada rudenī biju aizgājusi no darba, bezmiega izmocīta. Likās ka sajukšu prātā. Kādu dienu atbrauca Mundra. Es viņai izstāstīju par savām sajūtām. Viņa man iedeva Mātes Marijas Rozāriju grāmatiņu. Nespēju noticēt tam, ka man tie jālasa. Nakts bija smaga, piecēlos un gāju pēc grāmatiņas. Sāku lasīt, asaras lija straumēm. Izlasīju trīs Rozārijus un beidzot sajutu, ka varēšu aizmigt. Tā sākās mans ceļš. Caur grūtībām un ērkšķiem, bet uz Mieru, Mīlestību un Ticību. No dzīvesvietas Rīgā uz Suntažiem, no gaļēdājas uz vegānu.

Rozāriju un lūgšanu laikā kā brīnišķas balvas aizvērtu acu priekšā saņēmu krāšņas ainas. Dažas no tām mēģināju uzzīmēt…

Kad sāku lasīt vēstījumus, viss manī mainījās. Izlasot 2012. gada 23. decembra Elohima Miera Vēstījumu, sapratu ka viņa spēcīgās vibrācijas bija mani pamodinājušas.

Dzīvojām ar ģimeni Rīgā. Divstāvu mājā. Lūgšanu laikā iztēlojos, ka mana mīlestība ieskauj visu māju. Otrajā stāvā dzīvoja kaimiņu pāris, kuri stipri dzēra. Man bija liels pārsteigums, kad viņi pārstāja dzert un pat nopirka mašīnu…

Tā es arī tagad katru dienu sūtu Mīlestību un Mieru saviem līdzcilvēkiem. Zinu un ticu, ka agrāk vai vēlāk tas iedarbosies.

Mani ļoti ietekmēja Gautamas Budas 7.marta 2007.g. Vēstījums “Par pašreizējo situāciju uz Zemes”. Vēstījumā ir ietverta lūgšana

“Ak, Zeme, es zinu, ka tev ir grūti, es zinu ka tev vajadzīga mana palīdzība šajā dienā. ES ESMU TAS, KAS ESMU vārdā es lūdzu manu Augstāko ES atdot to Dievišķo enerģiju, kas šodien nonāk manā svētnīcā stāvokļa stabilizācijai uz Zemes.”

Šo lūgšanu tagad skaitu katru dienu. Šis Vēstījums man lika pārdomāt, ko es varu mainīt, labot, palīdzēt… Kādu dienu, pastaigājoties pa Šmerļa mežu, sapratu, ka varu savākt atkritumus. Cilvēki brīnījās, bet es attīrīju bērnu rotaļu laukumiņu no cigarešu izsmēķiem, stikliem un citiem atkritumiem. Visu to nesu uz mājas atkritumu kasti. Tas bija smagi, bet reizē arī tik viegli…

Arī tagad ikreiz, kad dodos uz mežu, man līdzi ir maiss atkritumiem. Sākumā vīrs nespēja saprast, kam man tas vajadzīgs, bet tagad tik nopūšas un atver mašīnas bagāžnieku.

Rīgā dzīvot palika aizvien grūtāk. Pasliktinājās veselība.

Izrunājāmies ar ģimeni, nolēmām dzīvokli pārdot un pārcelties uz kādu mazpilsētu. Es protams gribēju uz laukiem. Lūdzos un saņēmu atbildi, nebēdājies viss notiks. Tā arī bija, kad atbraucām skatīties šo māju, visiem tā iepatikās. Tagad dzīvojam Suntažos Ogres novadā.

Bez lūgšanām un Vēstījumu lasīšanas mana dzīve vairs nav iedomājama.

Ticiet un lūdziet, palīdziet citiem nesavtīgi un piedodiet saviem pāri darītājiem, lai cik grūti tas nebūtu!

Liels paldies Tatjanai Mikušinai un visiem Gaismas Skolotājiem! Paldies Sirius vietnes veidotājiem, paldies izdevniecībai “Sol Vita”, paldies visiem, kas tulko Vēstījumus, paldies manai draudzenei Mundrai Riekstiņai!

Dziļā cieņā un mīlestībā Līga Bagrova

Inta, Latvija

Labdien!

Pēc sarežģītām dzīves situācijām 90. gadu beigās nonācu izvēles priekšā, izmisumā nodzerties vai sākt savu garīgās attīstības ceļu. Izvēlējos mācīties.

Apmeklēju dažādus kursus un seminārus, bet tomēr nekas mani neapmierināja, bija sajūta, ka tas, tomēr nav tas, ko es meklēju, līdz 2005. gadā pie manis nonāca “Gudrības Vārda 1” grāmata. Protams, ka tajā laikā to lasīju kā parastu grāmatu, daudz ko nesapratu, tikai vēlāk, lasot nākošās “Gudrības Vārds” grāmatas, lēnām nāca apjausma, ka viss, kas ar mani notiek manā dzīvē, ir tikai un vienīgi manis pašas nopelnīts. Tagad vēstījumu lasīšana divas reizes dienā ir kļuvusi par manu dzīves nepieciešamību. Esmu iemācījusies pateikties par visu, kas notiek, jo zinu, ka viss notiek uz labu. Piedalos nomoda lūgšanās, īpašu pacēlumu sagādāja meditācija ar OM, kad cilvēki uz planētas apvienojās šajā skaņā, kad patiesi uzdīga tās gaismas sēklas, kuras Jēzus Kristus sēja pirms 2000 gadiem.

Man joprojām jāmainās, bet man ir grūtības lūgt Gaismas Skolotāju palīdzību, jo uzskatu, ka neesmu pietiekoši atbrīvojusies no savām negatīvajām īpašībām. Bet varbūt uz mani pilnā mērā attiecas Skolotāja El Morijas vārdi:

“Augstprātība, arī garīgā augstprātība, – lūk, kas virza daudzus tā sauktos Patiesības meklētājus. Viņi domā, ka tiem piemīt gudrība, kas ļauj no dažādām mācībām un reliģijām sakopot kaut ko, kas dos viņiem iespēju garīgai virzībai uz Patiesību.” Valdonis Morija 2010. gads 23. decembrī.

Mani garīgi stiprina Sanata Kumaras vēstījuma vārdi:

“Jūsu ir maz, un dzīves apstākļi kļūst arvien problemātiskāki. Cilvēces karma sablīvējas un iesūc tos, kas ir spiesti sekot kopējai ļaužu masai. Jums vajag apstāties. Lai ļaužu pūlis trokšņo, bet lai kņada apklust jūsu būtnē.

Ir pienākusi jūsu kārta. Jūs atnācāt iemiesojumā šīs misijas dēļ, kuras laiks ir klāt. Jums ir jāiziet no pūļa, jums ir jāatdalās un jākļūst par tiem, kas jūs īstenībā esat, – par Gaismas pārvadītājiem, Gaismas elektrodiem. Caur jums, caur jūsu pārvadītājiem ir jātiek realizētam balansam uz planētas Zeme.

Bargi laiki tuvojas. Iemiesojumā ir pavisam nedaudz cilvēku, kas ir spējīgi paveikt šo darbu mums.

Dzīves kņadai ir jāatkāpjas. Visam ir jānorimst, jāapklust jūsos. Ir pienācis jūsu laiks. Nav citas izejas. Nekad vēl stāvoklis uz planētas nav bijis tik smags.” Sanats Kumara 2010. gada 16. novembrī.

Paldies mūsu sūtnei Tatjanai Mikušinai un visiem Gaismas Nesējiem uz planētas Zeme! Paldies Lielajai Baltajai Brālībai!

Lai Gaisma Pasaulei, lai Mīlestība Pasaulei, lai Miers Pasaulei, lai Pasaulei labi!

Inta

Iluta, Latvija

“Aiz ikdienas kņadas no jums mūžība slēpjas”

Iemīļotais Alfa, 2010. gada 2. Jūnijs

Atceros, kā bērnībā stāvēju pie mājas sliekšņa, skatījos debesīs un domāju – te nekas nav tā, kā tam jābūt. Ko es te daru? Es jutos, kā teātrī – lūk, mamma, tētis, lūk kaimiņi un visi viņi spēlē tādu kā lielu izrādi, ko paši sauc par “dzīvi”.

Es nezināju, kā “ir jābūt”, bet iekšēji es pastāvīgi izjutu dziļas ilgas “pēc kaut kā cita” – es meklēju kaut ko Patiesu, Īstenu, kaut ko, par ko pieaugušie nerunāja.

Gāja gadi un es sāku samērā apzināti meklēt to, ko vienkārši nevarēju nemeklēt. Pat mamma sāka man pirkt dažādas grāmatiņas par ezotēriku, reliģiju, filosofiju, kaut arī pati nekad par to neinteresējās. Es lūdzu Dievu, lai Viņš man palīdz atrast to “Kaut ko”. Turklāt es iekšēji zināju, ka tiklīdz atradīšu meklēto, es to atpazīšu! Tomēr visu laiku mani nepameta sajūta, ka laika meklējumiem man nemaz tik daudz nav – ir jāpaspēj, kamēr nav noticis “Lielais Tas” (Kas?..).

29 gadu vecumā es beidzot atradu meklēto Mācību!

Vienīgi – kas tas par “Lielo To”, ko joprojām gaidīju? Pagāja vēl 9 gadi un tagad es zinu, ko mana dvēsele gaidīja kopš pašas bērnības – Lielo Pāreju!

Ar Dievu, draugi!

Iluta

Sandija Strazdiņa, Latvija, Tukums

Mīļie draugi, pastāstīšu Jums par manu personīgo Ceļu līdz Mācībai.

Jau bērnībā es skaidri zināju, ka ir Dievs. Es nezinu, – neviens tā īpaši par Viņu nerunāja, vismaz es neatceros, bet, kopš atminos savu būtību, tad esmu dzīvojusi ar Dievu. Savā sirdī, savā prātā, un reiz es pat ieguvu savā īpašumā pavisam nejauši Jauno Derību. No tās es iemācījos Tēvreizi, un grūtos brīžos vai lielās bēdās par kāda dzīves nelaimi es klusi un nenogurdināmi skaitīju Tēvreizi, es zināju, ka Dievs mani dzird un sūta visu iespējamo palīdzību. Uz Debesīm jau bērnībā raudzījos kā uz brīnumu un smēlos prieku un mierinājumu.

Tas nebūt nenozīmē, ka nekļūdījos. Esmu pieļāvusi kļūdas dzīvē, neapzināti sāpinājusi cilvēkus, jo tajā brīdī mans apziņas līmenis bija tieši tāds, kāds tas bija, un es savādāk nepratu. Par pieļautajām kļūdām esmu maksājusi nekavējoties, ļoti labi apzinoties, ka tas ir par to, bet ir arī tā, ka karmas atnākšana notikusi pēc vairākiem gadiem, visnegaidītākajā brīdī, kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.

Kā šodien atceros to agro, tumšo rīta stundu ceļā uz darbu, kad, emocionāli salauzta no sāpīgajiem notikumiem ģimenes attiecībās, izmisumā un dvēseles sāpēs, kā pie pēdējā salmiņa dzīvē ķerdamās, lūdzos Dievmāti palīdzēt. Es nezināju, kā rīkoties savā dzīves situācijā, un izmisīgi saucu: Dod man zīmi!

Nākamajā rītā pamodusies, pieejot pie spoguļa, uz sava labās puses pleca priekšpuses ieraudzīju iegravētu Zīmi. Perfektu kontūru iegravējums uz ādas. Kontūras sārtā krāsā, kā ieskrāpēts, bet tas nebija skrāpējums. Tā bija Zīme, ko lūdzu! Tas bija 2014.gada oktobris. Pēc dažām dienām Zīme sadzija un izzuda.

Atbilde man bija jāatrod pašai, neviens man to nespēja sniegt – nezināja, vai vienkārši nedrīkstēja, es nezinu. Un es meklēju atbildi it visur. Līdz pēc pāris gadiem grāmatnīcā ieraudzīju Sen Žermēna grāmatu “Kurs Alhimii”, šķirot ieraudzīju krāsainu attēlu ar nosaukumu “Shema Vaševo Božestvennovo Ja.” Es zināju, ka manai zīmei un attēlotajam attēlā ir saistība. Bet es vēl neko nezināju.

Laiks gāja, grūtums turpinājās, līdz sapratu, ka esmu strupceļā, vairs nav kur! Vienīgais, ko darīju, lai atvirzītos no graujošā monologa galvā, skaitīju Tēvreizi. Ejot, darbojoties, jebkuru darbu, esot mājās vai ārā, manī apzināti skanēja Lūgsna Dievam. Divas dienas un naktis bez pārtraukuma, līdz notika brīnums. Caur kādu portālu Gaismas darbiniekiem, es atradu norādi uz Tatjanas Mikušinas pieņemtajiem vēstījumiem, šis raksts mani pa tiešo aizveda uz Gudrības Vārdu Sirius vietnē! Beidzot, pēc tik ilgiem meklējumiem un slāpēm, bija pienācis īstais laiks, lai es satiktu Mīļotos Gaismas Skolotājus. Es zināju, ka ir Tatjana Mikušina, bet nezināju, kas tieši viņa ir, tikai nojautu, ka viņa ir mums, cilvēkiem, pieejamais “tīrais avots”, no kā smelties patiesību. Ar interesi un prieku lasīju viņas retās intervijas, ko man palaimējās kādreiz ieraudzīt žurnālā, bet es vēl neapjautu, ka šī apbrīnojamā sieviete ir Sūtne!

No 2017. gada novembra, kad pirmo reizi apjautu, un man ļāva satikt šo Dieva Dāvāto Brīnumu, esmu savu tumsu iemainījusi pret Gaismu, pasaules skumjas un neizprotamas ilgas pret Prieku un Mīlestību. Nav tādu vārdu, lai spētu izteikt pateicību mīļotajai Tatjanai Mikušinai, Gaismas Skolotājiem, Dievam. Mēs esam izredzētie, jo mūsu dvēseles spējīgas saskarties ar šo Brīnumu, dāvātu Visai Cilvēcei. Un es ticu, ka daudzas izmisušas dvēselītes saskarsies ar Gudrības Vārdu, un no sirds ceru, ka viņu ceļš uz to būs īsāks, pateicoties tiem no mums, kas jau esam atraduši Mācību. Jo ar Dievu viss ir iespējams!

Daži no citātiem:

“Atceraties, ka vienmēr, kad jūs dzīvē sastopaties ar, jūsuprāt, smagu un netaisnīgu situāciju, 100 procentos gadījumu jūs paši bijāt šīs situācijas rašanās cēlonis jūsu nepareizo izvēļu un slikto nodarījumu dēļ. ” Mātes Marijas Rozārijs “Žēlsirdības stunda”

“Nekad nevajag pārāk daudz uzmanības veltīt tam, kas jau ir noticis, un tam, kas vēl nav noticis. Tikai jūsu noskaņojums katrā jūsu dzīves brīdī veido to nākotni, kas jūs gaida. Tāpēc koncentrējieties uz to, lai katru savu dzīves brīdi piepildītu ar prieku, mīlestību, siltumu un laimi. Tāpēc, ka jūs paši esat savas laimes un savas nākotnes radītāji.”  Kungs Maitreija, 2006. gada 9. oktobris, GV2, 232.lpp.

“Katru reizi, kad jūs lasīsiet mūsu vēstījumus, iedomājieties to kontinentu tautas, kur mūsu vēstījumi pagaidām nav pieejami [..] Un katru reizi vizualizējiet šo zemju pārstāvjus, to, kā jūs satiekaties ar viņiem un dodat viņiem priekšstatu par Mācību, ko mēs dodam jums diktātos.” Kungs Šiva, 2006. gada 3. jūlijs, GV 2, 168 lpp.

Par šo citātu es vēlos piebilst, ka Valdoņi mums lūdz būt radošiem, kā arī lasīt “starp rindām”, tādēļ šo Kunga Šivas doto metodiku es pielietoju arī, lai domās sarunātos un pastāstītu par Mācību sev tuviem ģimenes cilvēkiem.

“Es sniegšu jums visu palīdzību, kādu var jums sniegt, tikai lūdziet palīdzību. Jo tad, kad jūs savā augstprātībā nespējat pat palūgt mūsu palīdzību, mēs nevaram jums palīdzēt.” [..] “Lūdzu kultivējiet sevī uzticību un Mīlestību. Nebaidieties mums pateikties tajos mirkļos, kad jūs izjūtat pacilātu noskaņojumu bez iemesla un esat gatavi mīlēt un apskaut visu pasauli. Sūtiet savu Mīlestību mums. Un tad, kad kādam  no jūsu brāļiem būs vajadzīga mūsu palīdzība, mēs sūtīsim jūsu Mīlestības un pateicības straumi sirdij, kam tā vajadzīga. Tā jūs spēsiet palīdzēt cits citam. Un tā mēs spēsim vairot Prieku un Mīlestību jūsu pasaulē.” Serapis Bejs, 2006 gada 22. decembris, GV 2, 241.lpp.

Ar mīlestību, Sandija Strazdiņa

Gunita Delijeva

Mani sauc Gunita. Gudrības Vārdu ik dienas lasu kopš 2016. gada. Gaismas Skolotāju vēstījumos esmu atradusi atbildes uz visiem maniem jautājumiem, kuriem atbildes meklēju daudzus iepriekšējos gadus.

Augstākā spēka klātbūtne vada mani katrā manā dzīves solī. Piesaucot Erceņģeli Mihaelu, kad vadu savu auto, esmu izvairījusies no bīstamām situācijām vai arī varējusi novietot auto pārpildītā stāvvietā, vai arī veikt pagriezienu intensīvas satiksmes laikā. Ceļš pēkšņi atbrīvojas un man paveras iecerētā iespēja.

Šo gadu laikā ir veidojusies mana profesionālā karjera. Esmu profesionāli augusi un strauji kāpusi pa ieņemamā amata pakāpieniem. Darba un pienākumu bijis ļoti, ļoti daudz, kurus esmu varējusi izpildīt, pateicoties Skolotāju klātbūtnei. Skolotāji man dod gudrību, palīdz iedvesmot savus padotos.

Šo gadu laikā mainījusies mana personība. Ja kādreiz svētkos iemalkoju vīnu vai šampanieti, tad tagad alkoholu nelietoju nemaz. Ja arī kādreiz TV skatījos maz, tad tagad to neskatos nemaz un saprotu, kāpēc to nevēlos un tas nemaz nav vajadzīgs. Ja arī kādreiz svētkos, kurus sabiedrība atzīmē skaļi un plaši, piemēram, Jaunais gads, jutos neiederīga šajā troksnī, tad tagad saprotu, kāpēc tas ir tā un nemaz necenšos vairs ņemt vispārēju dalību. Svētku virpulī cenšos laiku veltīt lūgšanām un meditācijai.

Vēstījumi ikdienā man palīdz ievērot norādes par mīlestību. Cik svarīgi sevī apzināti kultivēt mīlestības jūtas pret visu un visiem! Manī ir ienācis bezgalīgs maigums un līdzcietība gan pret cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Vienmēr atceros par apziņas maiņas nepieciešamību. Katru savu  svarīgo dzīves notikumu ielieku Gaismas Skolotāju rokās, aicinot viņu klātbūtni sev blakus. Atceros par karmas likumu un mierīgi uztveru dažādus dzīves pārbaudījumus. Pēc Gudrības Vārda ik rīta vai ik vakara lasīšanas jūtu sevī prieka, laimes un enerģijas pieplūdumu.

Noslēgumā vēlos pastāstīt, ka, kopš lasu Gudrības Vārdu un diktātu norādījumus cenšos īstenot savā dzīvē, ir piedzīvoti arī brīnumi, kas saistīti ar materiālo pasauli. Pastāstīšu par pēdējo no tiem. Man pieder īpašums skaistā vietā pie Baltijas jūras. Lai to atjaunotu, nepieciešami lieli finansiālie resursi. Sarunā ar Dievu šo īpašumu esmu uzticējusi viņam, apņemoties tajā interesentiem organizēt sarunas par Gaismas Skolotājiem, piedāvājot naktsmājas. Kad par šo manu domu uzzināja mana draudzene, viņa teica: “Es šim projektam bez jebkādiem nosacījumiem piešķiršu naudas summu, kas palīdzēs ēkai nomainīt logus.” Mans un Gaismas Skolotāju projekts ir iesācies!

Indra Sprice, Latvija   

Sveicināti!

Es vēlos rakstīt par manai sirdij tuvu tēmu – par dabu. Cik sevi atceros, mani vienmēr ir satraukusi cilvēku nesaudzīgā, barbariskā attieksme pret dabu, pret visu dzīvo uz planētas. Kādreiz ļoti sajūsminājos par organizācijas “Greenpeace” aktīvistu varonīgajiem mēģinājumiem aizsargāt dabu. Es pat iztēlojos, kā es gulstos uz dzelzceļa sliedēm, lai nosargātu mežu no izciršanas, vai okeānā mazā laiviņā, riskējot noslīkt, cenšos paglābt vaļus no nogalināšanas. Tagad varu pasmaidīt, bet toreiz likās, ja man būtu tāda iespēja kaut ko darīt Dzīvības labā, tad dzīvei patiešām būtu jēga.

Un, lūk, pēc daudziem gadiem Dievs man dāvāja tādu iespēju caur Gudrības Valdoņu Mācību – iespēju palīdzēt planētai un visām dzīvajām būtnēm uz tās. Mācība mani pievilka kā magnēts. Protams, vispirms nāca smagā atklāsme, ka es pati arī esmu līdzvainīga ekoloģiskajās katastrofās un stihiskajās nelaimēs, kas notiek uz Zemes, jo esmu pieļāvusi gan negatīvas domas, gan jūtas. Tātad jāsāk ar sevi, jo paaugstinot savu apziņu, savas vibrācijas, mēs ietekmējam apkārtējo vidi. Īpaši mani uzrunāja Iemīļotā Kunga Surijas2005.gada 10.maija vēstījums “Es ieceļu jūs par dežurantiem uz planētas Zeme”: “…Kad jūs esat dabā, tam vajadzētu būt kā Dievnama apmeklējumam. Pateicieties Dievam par katru klusuma minūti, kad jūs atrodaties Viņa Templī un izjūtat godbijīgas trīsas.”

Mana Svētnīca ir mežs. Tieši atrodoties mežā, vērojot dzīvās radības un klausoties dabas skaņās, esmu guvusi dziļāku apjausmu par daudzām Patiesībām, kuras, sākot lasīt diktātus, uzreiz līdz galam neizdevās izprast. Piemēram, par to, ka viss ir Dievs un, kā Dievs var izpaust sevi caur mums. Atrodoties pie dabas, man ir bijusi iespēja sajust Dieva Mīlestību, kas ielīst sirdī, un tad to gribas dāvāt visai pasaulei. Te ir tā atbilde uz manu kādreizējo jautājumu, kā es varētu palīdzēt planētai. Iemīļotais Alfa 2005.gada 14.decembra diktātā saka: “…Tāpēc jums ir jāsniedz Mātei Zemei tā palīdzība, kas viņai vajadzīga. Bet viņai vajadzīga jūsu Mīlestība. <… > Lūdzu, pieņemiet sev par likumu, sākot no šīs dienas, veltīt kaut vai dažas minūtes dienā, lai sūtītu Mīlestību savai dzimtajai planētai.” Es cenšos to darīt. Sūtu Mīlestību un pateicību Mātei Zemei, elementāļiem, eņģeļiem un Gudrības Skolotājiem un arī lūgšanu enerģiju, kā teikts manas vismīļākās Skolotājas Mātes Marijas 2007.gada 21.decembra diktātā: “Netaupiet savu lūgšanu enerģiju un netaupiet savu Mīlestību, ko jūs sūtāt visam, kas ir ap jums. Katra jūsu sūtītās enerģijas drusciņa tiek rūpīgi saglabāta un izmantota planētas Zeme evolūcijas labā.”

Sūtīt savu lūgšanu enerģiju, savu Mīlestību un pateicību – tas ir mazākais, ko mēs varam darīt, ja zinām to, par ko brīdina Kungs Surija 2007. gada 22. decembra vēstījumā: “… Zeme izjūt drausmīgas pārslodzes, kas saistītas ar jūsu tā sauktās civilizācijas iedarbību. Iztēlojieties, kā ir Zemei un elementāļiem, kas uztur kārtību uz Zemes un aprūpē planētu, kad jāpārcieš visa tā vardarbība pret dabu, kura notiek jūsu pasaulē”.

Man nav vienalga. Es patiešām jūtu atbildību pret savu dzimto planētu.

Mēs visi esam atbildīgi par planētu Zeme!

Pateicos Gaismas Spēku Hierarhijai par iespēju izrauties no gara tumsības. Pateicos Visaugstākajam par bezgalīgo Mīlestību.

Līga Harju      

Dārgie draugi!

Kopš skolas laikiem manineapzināti saistījis plašāks skatījums uz visu Esošo, gribējās just tādu kā visas dažādības apvienojumu kādā vienotā principā. Gribējās, lai, piemēram, matemātikas skolotājs parunā kādreiz arī par ko citu, par bioloģijas, literatūras, ģeogrāfijas vai astronomijas jautājumiem. Nojauta vēstīja, ka pastāv kāda saistība starp visiem priekšmetiem un parādībām, ka aiz visas šīs daudzveidības ir kas lielāks un nozīmīgāks.

Vēlākos gados tāpat kā daudzi Patiesības meklētāji teorētiski iepazinos ar ļoti daudzveidīgu ezotērisko informāciju, kā arī ar dažādu reliģisko novirzienu pamatnostādnēm. Kāda iekšēja inuīcija brīdināja neiesaistīties praktiski nevienā no novirzieniem. Meklējumi turpinājās. Ilgāk pakavējos pie Dzīvās Ētikas Mācības, taču viss reālajā dzīvē tāpat palika teorētiskā līmenī. Kvalitatīvu pavērsienu manā dzīvē izraisīja Gudrības Skolotāju Mācības atrašana! Jau ar pirmajiem Vēstījumiem daudzi mani jautājumi guva atbildes, daudzas no tām man bija veseli atklājumi.

Draugi, vēlos dalīties ar Jums savās atklāsmēs, kādas atbildes esmu saņēmusi uz maniem jautājumiem no Gudrības Skolotāju Mācības:

  1. Dievs (Radītājs, Augstākais Saprāts, nav svarīgs apzīmējums) ir it visur un visā, un, galvenais, katra cilvēka sirdī.
  2. Mēs varam dzīvot, elpot, darboties tikai, pateicoties Radītāja Enerģijai, kura nepārtraukti ieplūst mūsos ik sekundi.
  3. Sākotnēji Dievs cilvēku radījis pēc sava tēla un līdzības potenciāli kā radītāju, dāvājot katram cilvēkam Savu Dievišķo daļiņu kopā ar Brīvo gribu rīcības izvēlei.
  4. No cilvēka izvēles pareizi pielietot Dievišķo enerģiju atkarīga visas viņa dzīves kvalitāte. Cilvēks pats ir noteicējs par savu likteni!
  5. Pēc Radītāja Nodoma Visuma dzīve pakļauta Kosmiskajiem Cikliem, un šobrīd mēs tieši atrodamies Kosmiskā Cikla maiņas laikā ar lielām globālām pārmaiņām.
  6. Planētas Zeme nākotne saistīta nevis ar tehnokrātisko attīstību, bet ar paša cilvēka garīgo pilnveidošanos, ar cilvēka apziņas paaugstināšanu. Paaugstiniet savu apziņu <…>. Reizē ar jūsu apziņas augšanu notiks šīs pasaules mainīšanās. Vienotā Klātbūtne 2005. gada 6. martā.
  7. Augstākajos Esamības līmeņos mīt mūsu Vecākie Brāļi un Māsas, mūsu Debesu Aizstāvji un Skolotāji. Cauri laikiem un tālajām pasaulēm Viņi sniedz mums savu Palīdzības Roku. Tieši Viņi ir tie, kas nodrošina planētas Zeme fizisko pastāvēšanu, aizsargājot ar savas Enerģētikas vareno spēku: “Ja es ar visu savu varenību un spēku nenoturētu balansu uz planētas, tad planēta jau sen būtu sašķīdusi gabalos.<…> Tāpēc, ka karma, kas pašlaik ir cilvēcei, spēj sagraut planētu dažās sekundes daļās.” Elohims Herkuless 2009. gada 26. decembrī.  
  8. Smalkākajos Esamības līmeņos viss enerģētiski ir savstarpēji saistīts, kā arī ar pašu Radītāju, turklāt visa cilvēce enerģētiski veido vienotu veselumu. Dalījums eksistē tikai fiziskajā līmenī. Lūk, arī atbilde uz manu lielo jautājumu, kas mani bija mulsinājis jau pašā apzinīgās dzīves sākumā. Par visa esošā Vienotības principu. Mūsdienās zinām, ka tas ir Holistiskais princips, kas aplūko veselā un tā daļu savstarpējo saistību. No holistiskajām pozīcijām raugoties, visa pasaule un viss esošais ir vienots vesels. “Latviski tas skanētu – veseluma filosofija”. Ojārs Rode, Drustu Tautskolas vadītājs: http://www.drustutautskola.lv/lv/ilgtspejiga-izglitiba/sadala1/materials.

Vienotība pastāv jau sākotnēji, ko daudzi arī nojaušam, diemžēl mēs to maz vai nemaz neizjūtam mūsu reālajā ikdienas dzīvē, tā ir pārsvarā zaudēta, sakarā ar cilvēces apziņas atrautību no galvenajiem Visuma Likumiem, ar atrautību no Radītāja, Dieva.

Par galvenajām prioritātēm kļuvušas citas vērtības un citi, cilvēku pašu izdomātie likumi bez pamatu pamata – Dieva un Viņa likumu prioritātes.

Kā atjaunot zaudēto Vienotību? Atbilde Gudrības Skolotāju Mācībā:

Likums ir tāds, ka mums ir jāatsakās no vēlēšanās izpaust sevi, savu ego mūsu dzīvē, mums ir jāizdara viss, kas no mums atkarīgs, lai dotu iespēju Dievam izpaust sevi caur mums. Tad mēs varēsim atjaunot mūsu Vienotību. Un tad mēs varēsim piedalīties šī visuma Radītāja ieceres realizācijā.” Konfūcijs 2005. gada 31. martā.

“Lai turpinātu savu eksistenci, jums ir jāpāriet jaunā apziņas līmenī, tajā līmenī, kas ļaus jums izjust savu Vienotību ar katru Dzīvības daļiņu. Tiklīdz jūs spēsiet savā apziņā izjust šo Vienotību kaut vai vienu reizi, jūs kļūsiet nemirstīgi. <…> Taču līdz pat šim laikam tikai nedaudzi ir spējīgi uztvert šo Patiesību. Pieņemt to nevis ar savu prātu, bet uzņemt to ar visu savu būtni, tā, lai šī Patiesība ieietu katrā jūsu ķermeņa šūniņā un lai katra jūsu ķermeņa šūniņa pārveidotos pašā DNS līmenī. Šī pārveidošanās jums būs zīme uz Glābšanu.” ES ESMU TAS KAS ES ESMU 2007. gada 25. decembrī.

Dzīve paskrien pārāk ātri… Tikai jaunībā šķiet, ka viss vēl priekšā un visu paspēšu.

Paspēšu to, kas ir vissvarīgākais. Gudrības Skolotāju Mācība skaidro būtiskās atšķirības starp svarīgo un mazsvarīgo, māca mums atšķiršanu.

Lielās Patiesības šajos Vēstījumos izteiktas vienkāršā, viegli uztveramā formā, šī šķietamā vienkāršība nereti var maldināt, pieņemot, ka tas jau it kā viss zināms, ka nav vērts iedziļināties. Ir vērts! Nenožēlosiet!

Gudrības Skolotāju Mācība brīvi pieejama interneta resursos: http://www.sirius-riga.lv/index.html. Turpat ir informācija arī par izdotajām grāmatām, un oriģinālā: https://sirius-ru.net/http://id.sirius-ru.net/books/lords_of_wisdom.htm.

“…pašlaik vienīgā palīdzība, kas var tikt sniegta cilvēcei, ir mūsu vēstījumi un mūsu enerģijas, ko mēs pārvadām jūsu pasaulē ar mūsu vēstījumiem.” Kungs Surija 2013. gada 22. decembrī.

Nelda, Madona

(foto no Butānas, ar Pūķa ligzdas klosteri fonā. Klostera attēls redzams arī grāmatā “Senās mācības būtība”)

Gudrības Valdoņu Mācība ienāca manā dzīvē 2017. gada pavasarī. Tagad es saprotu, ka šim tikšanās notikumam esmu gatavojusies divdesmit gadu garumā. Sākumā es Mācību dzēru kā izslāpusi, un tikai pēc tam es sapratu samērīguma nozīmi. Mācība ir kļuvusi par neatņemamu manas dzīves sastāvdaļu, mainījās mani ikdienas ieradumi, mainījās uzturs un dzīvesveids kopumā, kā arī mana biznesa vide kļuva harmoniskāka, labestīgāka.

Viena no pirmajām un īpašajām bija mana tikšanās ar Konfūcija vēstījumu 2005. gada 31. martā (šis datums ir arī manas dzimšanas dienas datums). Lasot šo vēstījumu, es jutos kā satiekoties ar senu draugu.  Konfūcija vārdi ļoti sasaucās ar manas sirds aicinājumu:

“Jūs kaut kad pajautājāt sev, kāpēc jūs dzīvojat?<…> Es domāju, ka šis jautājums kaut vai reizi mūžā ir radies katram no jums. Bet daudziem šis jautājums ir bijis aktuāls tik bieži un tik neatlaidīgi, ka dzīves jēgas meklējumi viņiem tik tiešām pārvērtušies par dzīves jēgu”.

Tas ir bijis mans jautājums visas manas apzinātās dzīves laikā. Un tagad es atradu to, ko biju meklējusi. Mana sirds gavilēja.

Otrais gadījums ir saistīts ar manu dalību Finanšu ministrijas darba grupā, lai izstrādātu jauno Grāmatvedību likumu. Mātes Marijas desmitais Mazais Rozārijs, kura ieteikumus es centos pielietot savā praksē, jau nes augļus:

“Iztēlojieties, ka es un mani eņģeļi ienākam jūsu varas institūciju sienās. Ar savu klātbūtni mēs mainīsim situāciju un radīsim spēku pārsvaru jebkuru lēmumu pieņemšanā. Iedomājieties mani jebkuru pārrunu laikā, kas tiek risinātas valstiskā līmenī, it kā es arī sēžu pie sarunu galda, un es kontrolēšu jebkuru lēmumu pieņemšanu jūsu pasaulē attiecībā uz politiku un ekonomiku, izglītību un veselības aizsardzību, kultūru un sociālo nodrošinājumu. Jūsu vizualizācijas un lūgšanas dos iespēju man un citiem Dievišķajiem Valdoņiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā jebkurā valstiskā līmenī. Ar tik vienkāršu praksi mēs spēsim radīt lūzumu jebkurā situācijā un novirzīt tās risinājumu pa Dievišķu ceļu”.

Savukārt mīļotā Jēzus 2005. gada 21. marta aicinājums – meditējot uz Gaismu atbrīvoties no saviem trūkumiem un iespēja atdot visas manas nepilnības, kas visvairāk neļauj man parādīt manu patieso dabu, palīdzēja man apzināti saskatīt manu nepilnību un trūkumu daudzveidību, pieņemt to un pamazām atlaist.

Dievišķās zinātnes studēšana ir kļuvusi par vissvarīgāko praksi manā dzīvē.

Es pateicos Debesīm, pateicos Dievam – Radītājam, pateicos Dievišķajiem Skolotājiem un pateicos Sūtnei!

Diāna Kārkliņa 

Esiet sveicināti mīļie cilvēki! Gaismas draugi! Mani sauc Diāna Kārkliņa. Es arī gribu padalīties ar savu pieredzi saistībā ar Valdoņu Mācību. Milzīgs Paldies Tatjanai Mikušinai par iespēju lasīt Valdoņu Diktātus. Vēstījumi manā dzīvē ir labākais, kas ar mani ir noticis.Tie ir manas dzīves jēga un mērķis. Regulāri lasot Vēstījumus un izpildot ikdienas lūgšanas, es un mana dzīve ir mainījusies uz labo pusi. Katru dienu es ar savu ģimeni kopīgi lasām Vēstījumus. Visi cenšamies iedzīvināt mācību savās dzīvēs. Esam kļuvuši draudzīgāki, atklātāki un galvenais laimīgāki. Pateicoties Vēstījumiem, es iemācījos mīlēt visu dzīvo. Katru dienu es izbaudu mīlestības enerģiju, kas plūst man cauri. Nekas nav labāks un patīkamāks par mīlestības un žēlsirdības jūtām. Kā teica Māte Marija- Kad runā sirdis ,tad prāts apklust.

Maikls, Diānas dēls, 16 gadi

Labdien draugi! Es esmu no Latvijas. Mani sauc Maikls. Valdoņu Mācība man dzīvē nozīmē ļoti daudz. Pateicoties šai Mācībai, es iemācījos sevi disciplinēt un kontrolēt savas emocijas, domas. Atradu savu garīgo skolotāju. Man patīk Valdoņu Šivas un El Morijas diktāti. Piemēram, Šivas teiktais – Kauja starp Gaismu un tumsu notiek katrā no jums!

Es nekad neapstāšos!

Es nekad nepadošos!

Es turpināšu sekot Valdoņu mācībai!

Tamāra, Latvija

Labdien!

Vēlos dalīties manās pārdomās par Mīlestību, par Beznosacījuma Mīlestību, par Patieso MĪLESTĪBU. Jau skolas laikā, kad iemīlējos, un puisis neatbildēja ar Mīlestības jūtām, ļoti pārdzīvoju. Tagad, to atceroties, saprotu, ka tas bija sākums izpratnei, ka man jāmācās caur ciešanām Mīlēt, neko neprasot pretīm.

Kādu dienu, sen atpakaļ, paņēmu “Jaunās Derības” grāmatu un atšķīru “Pāvila pirmo vēstuli korintiešiem” (13;4,5), un tur rakstīts, kas ir MĪLESTĪBA:

Mīlestība ir lēnprātīga,”Mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga, Tā neizturas netikli, tā nemeklē sev labumu, tā neapskaišas, tā nepiemin ļaunu.” Un man pēkšņi nāca tāda kā apskaidrība. Ahā! Tagad saprotu, kāda ir Patiesa Mīlestība!

Jau agrāk, pirms šīs, ar pandēmiju saistītās izolācijas, man bija vēlme lūgties no “Īsās lūgsnas garīgajam darbam”, īso lūgsnu Mātei Zeme no

Gautamas Budas 7.marta 2007.gada Vēstījuma “Par pašreizējo situāciju uz Zemes” un Svētā Erceņģeļa Mihaēla 22.jūnija 2009.gada Vēstījuma “Es saucu Jūs uz nākotni!”

Lūdzos katru dienu un arī turpmāk to darīšu, jo jūtu ar sirdi, ka tas ir nepieciešams. Šodien, kad rakstu šo stāstu, paņēmu savu mīļo grāmatiņu “DIEVIŠĶĀS GUDRĪBAS DĀRGUMI”, T.Mikušina. Tāpat kā vienmēr, pie sevis nodomāju, kas man šodien jāsaprot, jāpārdomā. Atšķīrās 64.lpp., un tur es lasu:

“Viss beigsies ļoti laimīgi jūsu planētai! Zeme dzīvos un uzplauks!”,

tad vēl: “Tikai ticība Dievam un Mīlestība pret visu Radīto spēj glābt cilvēci tuvākajā laikā”,

“Tikai ar absolūtas, bezgalīgas Mīlestības jūtām jūs esat spējīgi veidot īstas attiecības jūsu pasaulē.”

Vai nav skaista atbilde mūsu lūgšanām!

No visas sirds un ar Patiesu Mīlestību saku Paldies visiem Dievišķajiem Skolotājiem par Vēstījumiem un Tatjanai Mikušinai par šo patiešām SVĒTO DARBU! PALDIES!

Es TICU, CERU, MĪLU!

Ar Mīlestību,

Tamāra Elsiņa

Biruta, Latvija 

Vienmēr, cik sevi atceros, bijusi interese par mistisko, bezgalīgo, par to, kas ir tur – aiz horizonta.

Kā es sastapos ar Gudrības Skolotāju Mācību?

Man to parādīja Erceņğelis Mihaēls. Atceros, toreiz dzīvē notika lietas, ko nespēju izskaidrot, pieļāvu domu par eņğeļiem, meklēju informāciju. Un Erceņğelis Mihaēls mani aizveda uz Sīriusa mājaslapu.

Biju jau pirms tam lasījusi “Dzīvās Ētikas Mācību” un “Austrumu kosmiskās leğendas”. Varbūt tāpēc Mācību pieņēmu uzreiz, nešauboties. Un sāku pielietot rekomendācijas savā dzīvē, sāku darbu pie visu savu ķermeņu attīrīšanas.

“Jums ir nopietni jāattīra jūsu četri zemākie ķermeņi. …jūs nespēsiet dzīvot jaunajos vibrāciju apstākļos…pēc būtības, jums nav izvēles.” Es Esmu Tas, Kas Es Esmu 2006. gada 28. decembrī.

Pirmais, ko izdarīju – pārstāju skatīties TV, izdevās pārsteidzoši viegli, jo sapratu:

“Kad jūs skatāties daudzus TV raidījumus vai klausāties jūsu radio, tad tas ir tā , it kā jūs ar ļoti jutīgu aparātu, kas spēj izšķirt mikronus, sāktu dzīt naglas. Jūsu organisms pēc savas dabas ir unikāls, tas ļauj jums sajust smalkās pasaules…” Sanats Kumara 2005. gada 25. jūnijā.

Domāju, ka mani labi sapratīs tie cilvēki, kas pārstājuši lietot uzturā gaļu – parādās vieglums visā ķermenī, cita garšas izjūta. Un tieši tāds pats vieglums parādās galvā, kad pārstāj klausīties nepareizu mūziku un skatīties TV.

“Jūs pastāvīgi atrodaties informācijas plūsmā, jums nav laika domāt par mūžību. Ja jūs nedomāsiet par mūžību, tad nevarēsiet dzīvot mūžīgi. Ja jūs nepavadīsiet laiku, lasot kvalitatīvus tekstus, jūs pārstāsiet domāt.” Kuaņ Iņ 2013. gada 25. decembrī.

Mācība man dod zināšanas, kā palikt cilvēkam šajā apgrieztajā pasaulē, cilvēkam, kurš domā, jūt, spēj koncentrēties uz svarīgo, un galvenais – mīlēt. Būt cilvēkam, kurš apzinās savu atbildību, vienotību ar visām dzīvăm būtnēm uz Zemes. Mācība ir ļoti praktiska, kā rokasgrāmata laikam, kurā dzīvojam.

Ir vēstījumi, kas uz mani atstājuši īpašu iespaidu:

“Lai kur jūs neatrastos, jūsu iekšējo brīvību nenosaka ārējā apkārtne. Iekšējais vada ārējo.”; “Pretestību ārējiem iluzoriem spēkiem nepieciešams pārvarēt vispirms savā apziņā”. Mozus 2013. gada 21. decembrī.

Brīžos, kad ir grūti, man palīdz nepadoties El Morijas vārdi:

“…Gaismas spēki uzvarēs! Tāpēc, ka tāds ir šī Visuma likums!”; “Jums katru minūti un katru sekundi, kamēr esat iemiesojumā, ir jāapzinās jūsu saite ar Dievu.” El Morija 2013. gada 27. decembrī.

Mācību pārlasu atkal un atkal. Ja agrāk es tikai lasīju, tad tagad uztveru un izjūtu ar sirdi. Ikdienas garīgā prakse jau ir dzīves sastāvdaļa.

“…ja jūs pārtraucat mīt pedāļus, kad braucat kalnā, tad jūs noripojat lejā kalna pakājē, un jums vajadzēs sākt savu braucienu no jauna.” Kuthumi 2013. gada 26. decembrī.